Pašreizējā muižas apbūve veidojusies 18. gs. vidū. Kungu mājas priekšā ir slēgtais pagalms, ko ietver saimniecības ēkas, mūra žogs no senākās muižas apbūves un stūros mazi paviljoni, kas celti 19. gs. Vārtu tornis celts 20. gs. sākumā Vecās kungu mājas vietā 1743. gadā būvēta pašreizējā kungu māja atturīgās baroka formās. 19. gs. vidū tai uzbūvēta piebūve, pārbūvēts jumts. Kungu mājā saglabājušies sākotnējā un vēlāku periodu interjeru apdare - parkets, griestu plafons ar profila joslu, intarsētas durvis, klasicisma gleznojumi zālē (19. gs. sākums), 19. gs. logi un durvis. Muižas apbūvei piemīt Latvijā reti sastopama arhitektūras mazo formu bagātība - iebraucamie vārti, tējas paviljoni, grota, Latvijā vienīgie rokoko stila dzelzs kaluma dārza vārtiņi.
Kungu mājā divas reizes no 1804. - 1805. gadam uzturējās trimdā dzīvojošais Francijas karalis Luijs XVIII.
Pie Blankenfeldes muižas jau 18. gs. bijis regulāras formas dārzs. Ainavu parks veidots 19. gs. vidū ar lauci mājas priekšā, kuru ietver eksotiski stādījumi - Krievijas lapegle, Balzāma baltegle, u.c., bet malās ir nelieli dīķīši. Parks tika veidots angļu klasicisma stilā. Parkā ir iekārtota Mīlestības aleja, Krogus ceļš un Annas aleja. "Ievērojamākais koks ir 370 gadus vecais osis 4 m apkārtmērā, zem kura saknēm, kā stāsta leģenda, aprakts muižas zelts. Pie oša barons esot dzēris savu rīta kafiju." Tālāk veidots mežaparks - mežaudze.
Marķīzs de Visa ir viena no personām, par kuru Blankenfeldē tiek stāstītas leģendas. Marķīzs bijis paradums pēc viesībām apstaigāt viesu istabas un, ja viņš manījis, ka jaunieši sākuši brīvāk uzvesties, esot sasitis savas rociņas un teicis, ka vēl nav laiks.
Tiek stāstīts arī par sievieti-spoku, kuras dēļ daudzi esot sajukuši prātā. Uz Blankenfeldes muižu atbraukusi jauna guvernante. Naktī esot bijis dzirdams kliedziens un no rīta viņa atrasta ar sirmu galvu un sajukusi prātā, jo esot redzējusi sievieti-spoku. Barons tam neesot ticējis un pats nākamajā vakarā palicis tajā istabā, spēlējot kārtis ar mežsargu un kaimiņmuižu ļaudīm. Naktī parādījies balts tēls ar izskapi rokā un sācis cirst visiem galvas nost, barons to ieraudzījis un sajucis prātā. Kopš tā laika nevien tajā istabā vairs nedzīvoja. Pilnmēnes naktī ir dzirdams, ka pa vītņu kāpnēm kāds iet uz otro stāvu. Pastāv uzskats, ka tā esot vecā baronese.
|
|
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |